Aplūkosim tuvāk dažādus trikus un viltības, kas var rasties veikalu kasēs. Daudzi cilvēki patiešām tic, ka mazumtirdzniecības darbinieki to vien dara, kā gaida iespēju apmānīt pircējus, vai kaut kā gūt peļņu no viņu uzticības.
Tikmēr veikalu darbinieki taisnojas un apgalvo, ka šādas lietas nenotiek.
Tomēr, kā rāda pieredze, šādas situācijas tomēr rodas, lai gan ne tādā veidā, kā klienti iedomājas. Esmu personīgi bijis liecinieks dažādiem gadījumiem, kurus tagad aprakstīšu, pamatojoties uz reāliem videonovērošanas ierakstiem un iesaistīto personu komentāriem.
Pirmkārt, ir vērts atzīmēt, ka veikalu kameras pārsvarā fiksē jau notikušus incidentus, nevis palīdz tos novērst. Tādējādi – ja preces piesavināšanās vai krāpšana jau ir notikusi, mēs varam piekļūt ierakstiem tikai, lai saprastu, kas noticis. To ir svarīgi saprast, jo daudzi pircēji uzskata, ka kameras var novērst šādas situācijas, bet patiesībā tās tikai dokumentē faktus.
Tagad pievērsīsimies tiem mītiem, kas joprojām valda pircēju vidū. Viens no izplatītākajiem ir tā sauktā “pārsvēršana” pie kases. Piemēram, jūs dodaties uz veikalu un nopērkat kilogramu kartupeļu, bet kad nosverat to mājās, konstatējat, ka maisiņš sver tikai 950 gramu. Tā patiešām ir izplatīta parādība, un praksē šāda kļūda visbiežāk ir svaru tehniskās darbības rezultāts. 99% gadījumu cēlonis ir nepareiza kalibrēšana vai svēršanas iekārtu atjaunināšana.
Tikai retos gadījumos pārdevējs nejauši var novietot uz svariem personīgās mantas, piemēram, brilles vai atslēgas, kā rezultātā prece tiek nosvērta nepareizi. Šādās situācijās veikala apsardze bieži cenšas noskaidrot darbinieka vainu, taču es nekad neesmu dzirdējis, ka veikalu ķēžu darbinieki apzināti maldinātu pircējus. Darbiniekiem nav nekāda labuma no klientu mānīšanas, jo tas var radīt problēmas tikai viņiem pašiem.
Vēl viens interesants jautājums ir par preču atgriešanu. Daži klienti uzskata, ka veikala darbinieki var viņus maldināt atgriešanas laikā, piemēram, neatmaksājot pilnu summu. Tomēr vairumā gadījumu atgriešanas process ir stingri regulēts, un darbiniekiem ir jāievēro noteiktās procedūras.
Ja prece tiek atgriezta labā stāvoklī un ar čeku, klientam ir tiesības uz pilnu naudas atmaksu. Veikala darbiniekiem nav tiesību patvaļīgi mainīt atgriešanas politiku, un jebkuri mēģinājumi maldināt šajā sakarā var radīt viņiem nopietnas sekas.
Vēl ir vērts pieminēt, ka arī vairāki pircēji var mēģināt apkrāpt veikalu, piemēram, atgriežot lietotas preces vai preces, kas iegādātas izpārdošanā. Šādos gadījumos veikala darbiniekiem ir jābūt uzmanīgiem un jāievēro noteikumi, lai novērstu šādus incidentus. Taču šī jau ir medaļas otra puse, kurai arī jāpievērš uzmanība.
Visbeidzot, ir svarīgi saprast, ka mīti par piesavināšanos un krāpšanu pie kases bieži vien ir tālu no realitātes. Veikala darbinieki parasti cenšas nodrošināt klientiem augstas kvalitātes apkalpošanu un godīgus darījumus. Lai gan krāpšanas gadījumi ir, tie nav tik izplatīti, kā sākumā varētu šķist. Ir svarīgi uzticēties, bet arī neaizmirst par modrību gan no klientu, gan darbinieku puses.
Dārgie lasītāji, vai esat saskārušies ar gadījumiem, kad kasieris veikalā mēģina jūs apkrāpt? Ja tā – pastāstiet komentāros. Ja raksts jums šķita noderīgs, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties ar draugiem!
